Ko Tu zini par mohēru?   Angoras kazu izcelsme ir Mazāzijā ar agrīnām atsaucēm šumeru ķīļraksta plāksnēs, kas datēja šķirnes izcelsmi laikā no 12. līdz 15. gadsimtam pirms mūsu ēras. Tīri baltā zīdainā mohēra bija iekārojama šķiedra pat Bībeles atsaucēs (2. Mozus XXIV, 7. pants), kur Mozus piemin šķirni aptuveni 1500. g.pmē. Agrīnie Angoras kazu īpašnieki rūpīgi aizsargāja savas Angoras kazas, kuras bieži dzīvoja ģimenes mājās tāpat kā jebkurš cits vērtīgs mājdzīvnieks, ebreju telts aizkari tika auzti no Angoras kazas baltās un spīdīgās vilnas. Nosaukums “Angora” cēlies no Ankaras, Turcijā, kur Angoras kaza ir labi nostiprinājusies. Angoras truši un Angoras kaķi arī tika audzēti tajā pašā Turcijas provincē. Angoras kazas ražo “mohēru”, kas cēlies no arābu vārda “mukhaya”, kas nozīmē izvēlēties vai dot priekšroku.   Mohēra ir dzijas pavediens, ko iegūst no Angoras kazas vilnas (nejaukt ar Angoras trusi, no kā iegūst angoras vilnu). Gan izturīga, gan elastīga mohēra ir ievērojama ar savu augsto spīduma un mirdzuma pakāpi, ko bieži izmanto šķiedru maisījumos, lai tekstilizstādājumiem piešķirtu šīs īpašības. Mohēra īpaši labi uzņem krāsu. Ziemā tā nodrošina siltumu, jo ir lieliskas siltumizolējošas īpašības, bet vasarā saglabāt vēsumu ļauj tās mitrumu izvadošās īpašības. Šķiedra ir izturīga, dabiski elastīga, ugunsizturīga un izturīga pret burzīšanos. Tā tiek uzskatīta par luksusa šķiedru, to ievietojot vienos svaru kausos ar kašmiru un zīdu. Mohēra sastāv galvenokārt no keratīna, proteīna, kas atrodams visu zīdītāju matos, vilnā, ragos un ādā, taču mohēras īpašās īpašības ir raksturīgas tikai Angoras kazai. Lai gan tai ir tādas zvīņas kā vilnai, zvīņas nav pilnībā izveidotas, tikai norādītas. Tādējādi mohēra “nejūtas” tāpat kā parastā vai standarta vilna.